Nils Ušakovs 1. jūlijā tika ievēlēts Rīgas domes priekšsēdētāja amatā. 8. oktobrī aprit 100 dienas, kopš strādā jaunā sasaukuma koalīcija un jaunievēlētais domes priekšsēdētājs.Pirmie jaunā Rīgas domes sasaukuma reitingi rāda, ka 28% rīdzinieku tās darbību vērtē pozitīvi. Kopumā Nila Ušakova vadītās Rīgas domes reitings ir divas reizes augstāks nekā iepriekšējās, Jāņa Birka vadītās domes vērtējums.
„Manuprāt, Rīgas domes jaunā sasaukuma starts ir raksturojams kā veiksmīgs, jo iedzīvotāju vērtējumos domes reitings (t.i. starpība starp pozitīvajiem un negatīvajiem vērtējumiem) kopš pašvaldību vēlēšanām ir pieaudzis par 13.6 punktiem. Lai gan no jaunās domes ievēlēšanas brīža ir pagājis pārāk mazs laiks, lai jaunā pilsētas vadība spētu iedzīvotājiem rādīt jau paveiktus darbus un sasniegtus rezultātus, domes darba vērtējuma pozitīvās izmaiņas liecina, ka atzinīgi ir ticis novērtēts jaunais un, salīdzinājumā ar iepriekšējo domi, jūtami atšķirīgais darba stils. Varēja sagaidīt, ka pēc pārliecinošās uzvaras pašvaldību vēlēšanās pašreizējā domes valdošā koalīcija pēc posteņu sadales ātri ieslīgs pašapmierinātībā. Taču tas tā nav noticis. Publiskajā telpā nonākošā informācija liecina, ka Nila Ušakova vadītās domes darba stils ir izteikti enerģisks, uz rezultātiem vērsts, savukārt aptaujas dati liecina, ka rīdzinieki to ir pamanījuši un novērtējuši pozitīvi,” saka sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Uzsākot darbu, jaunā Rīgas domes koalīcija ir izvirzījusi un pamatojusi sava darba prioritātes, kas ir pamats visam turpmākajam pašvaldības un domes vadības darbam.
Veicot grozījumus 2009. gada budžetā, sociālās jomas budžets bija vienīgā pilsētas budžeta sadaļa, kurai netika samazināts finansējums, tieši otrādi, tas tika palielināts par 1,5 miljoniem latu.
Rīgas dome ir saglabājusi visus braukšanas maksas atvieglojumus pašvaldības sabiedriskajā transportā, tai skaitā tos, kurus atcēla valdība, un piešķīra šiem mērķiem līdzekļus, lai apmaksātu arī valdības atceltās atlaides;
Veiksmīgi notiek sarunas ar AS „Rīgas siltums” un Ekonomikas ministriju pat atbalsta sniegšanu maznodrošinātajiem rīdziniekiem;
Pateicoties Rīgas domes un Sociālo jautājumu komitejas darbam, ir izdevies saglabāt pilsētas 2.slimnīcu, kura turpmāk saņems valsts pasūtījumu neatliekamās palīdzības sniegšanai Pārdaugavā un plānveida endoprotezēšanas operācijām;
Pašlaik notiek darbs pie Rīgas 1.slimnīcas darba plānošanas, lai glābtu šo vecāko Rīgas slimnīcu, kurai valdība no 1. janvāra ir atņēmusi lielāko finansējuma daļu. Rīgas dome apmaksās arī 60 īslaicīgās sociālās aprūpes gultas 1.slimnīcā, tādējādi nodrošinot šīs slimnīcas pastāvēšanu;
Labklājības departaments ir sācis slēgt līgumus ar bezdarbniekiem projektam „Darba praktizēšana ar stipendiju”. Stipendijas apmērs – 100 latu;
Veiksmīgi darbojas programma palīdzībai bezpajumtniekiem. No 1.oktobra tiek īstenoti papildu pasākumi un palielināts bezpajumtniekiem sniegtās palīdzības apjoms. Kopējais vietu skaits patversmēs/ naktspatversmēs oktobrī palielināts līdz 580 vietām, bet kopējais izsniegto porciju skaits zupas virtuvēs – līdz 400 porcijām 5 reizes nedēļā;
Līdz gada beigām tiks nodotas ekspluatācijā vairākas pašvaldības dzīvojamās mājas: divas mājas Ilūkstes ielā ar 168 dzīvokļiem, viena māja M.Keldiša ielā ar 96 dzīvokļiem un pēc speciāla projekta būvēta sociālā dzīvojamā māja Lomonosova ielā ar 106 dzīvokļiem;
Apstiprināta pašvaldības dotācija pirmklasnieku brīvpusdienu nodrošināšanai.
„Tas, ka sociālā problemātika ir izvirzīta par prioritāti, ir pozitīvi, jo tā ir problēma numur viens gan valstij kopumā, gan pašvaldībām. Tā ir pirmajā vietā visas sabiedrības dienaskārtībā. Jautājums, kā šī prioritāte tiks realizēta, jo arī uz sociālo jomu ir liels finansiāls spiediens, kaut arī pastāv stereotips, ka Rīga ir elitāra Latvijas pašvaldība. Sociālā joma kā prioritāte ir nenoliedzami pareizs darbības virziens,” norāda sociologs Aigars Freimanis.
Plānojot sabalansētu pilsētas budžetu un domājot par Rīgas attīstību, nevar balstīties tikai uz izdevumu samazināšanu, ir jādomā arī par ienākumu palielināšanu. Tāpēc par vienu no prioritātēm ir izvirzīta uzņēmējdarbības veicināšana un atbalsts uzņēmējiem.
Par prioritārajām nozarēm pilsētas ekonomikā pašlaik pašvaldība ir izvirzījusi tūrismu un eksporta apjomu palielināšanu. Oktobrī domes priekšsēdētājs ir izteicis aicinājumu valdībai nepaaugstināt nodokļu slogu valstī, jo tas var sagraut Rīgas un Latvijas ekonomiku.
Lai veicinātu Latvijā ražotas produkcijas eksportu, pašvaldība ir uzsākusi projektu „Rīgas tirdzniecības marka”, kas veicinās Latvijā ražotu pārtikas produktu ienākšanu Maskavas tirgū un eksportu kopumā. Projekta realizācija ir iespējama, pateicoties Rīgas un Maskavas pašvaldību sadarbībai. Šo projektu atbalsta arī Latvijas Republikas Zemkopības ministrija. Tuvākajā laikā tiks izveidota Rīgas domes un Zemkopības ministrijas darba grupa, kas strādās pie "Rīgas tirdzniecības markas" projekta attīstības. Parakstot sadarbības līgumu ar Maskavas valdību, Rīgas dome ir panākusi, ka „Rīgas tirdzniecības markas” produkcijas tirdzniecībai Maskavas tirgū būs tik pat labvēlīgi noteikumi kā Baltkrievijā ražotajām precēm.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāju, norādīja: „Latvijā ražotie produkti ir ļoti kvalitatīvi un noteikti ir spējīgi konkurēt Maskavas tirgū. Turklāt šāda projekta realizācija dod iespēju runāt par Eiropas eksporta subsīdiju piesaisti, kā arī piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus dalībai pārtikas ražotāju izstādēs”.
„Šī ir atbildīga un drosmīga Rīgas domes iniciatīva. Pašvaldība var veicināt abu pilsētu uzņēmēju kontaktus, izmantojot tās iespējas, kuras pašvaldībai dod sadarbība ar Maskavas valdību. „Rīgas tirdzniecības markas” eksporta zīmols varētu ieviest arī jaunu koncepciju un idejas, paplašinot Latvijas produktu un pakalpojumu eksportu tuvāko kaimiņu tirgos. Rīgas vārds kaimiņvalstīs ir labi pazīstams un ir labas kvalitātes zīmols,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.
Tūrisma attīstības veicināšanā Rīgā un Rīgas popularizēšanai tiek veidots Rīgas tūrisma attīstības birojs;
Ir uzsākts projekts „Rīgas brīvdienas”, kura mērķis ir aicināt tūristus no Krievijas un citām valstīm apmeklēt Rīgu Ziemassvētku brīvdienās;
„Tūrisma attīstībai Rīgā ir milzīgs potenciāls, un mūsu galvaspilsētai ir visas iespējas kļūt ne tikai par Baltijas, bet arī visas Centrāleiropas tūrisma centru. Rīga ir unikāla pilsēta ar senu un interesantu vēsturi, bagāta ar izcilām kultūras vērtībām, daudzveidīgu, mākslinieciski kvalitatīvu arhitektūru un emocionāli izteiksmīgām jūgendstila ēkām, muzejiem, īpašu vidi un spilgtām personībām. Rīga var konkurēt ar citām Eiropas lielajām pilsētām kultūrtūrisma jomā, tāpēc ir aktīvi jāturpina darbs, lai piesaistītu tūristus, kas ir orientēti uz kultūrvēsturisko vērtību un tradīciju iepazīšanu. Šīs vērtības ir jāuztur, jāattīsta, jāpapildina un gudri jāpārdod ārvalstu ceļotājiem. Turklāt Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta un, lai šī notikuma kontekstā mūsu galvaspilsētas vārds izskanētu pēc iespējas plašāk un skaļāk, jāsāk strādāt jau šodien,” saka „Rīgas brīvdienu” projekta vadītāja Brigita Rozenbrika.
„Nozares pārstāvjiem lielas cerības vieš fakts, ka jau pirmajās simts dienās Rīgas dome izrādīja vēlmi attīstīt tūrisma nozari pilsētā un izvirzīja to par vienu no prioritātēm. Diemžēl no valsts puses šī nozare nav saņēmusi nekādu atbalstu, drīzāk otrādi, jo tika paaugstināti nodokļi.
Tas, ka izveidots Rīgas tūrisma attīstības birojs, liek domāt, ka kopējiem spēkiem mums izdosies atvest uz Rīgu vairāk tūristu, tādējādi radot arī jaunas darba vietas šajā nozarē.
Liela nozīmē ir tam, ka tūrisma attīstība tika apspriesta arī ar Maskavas mēru Juriju Lužkovu. Līdz šim tūrisma firmas patstāvīgi strādāja, piesaistot tūristus no Krievijas, un pilsētas nesniedza nekādu atbalstu šajā jomā. Taču tāds atbalsts ir ārkārtīgi nozīmīgs un nepieciešams. Tagad Rīgas dome gatavo reklāmas kampaņu, lai aicinātu viesus uz Rīgu Ziemassvētku brīvdienās, kas ir ļoti pozitīvi,” norāda kompānijas „Baltic Travel group” valdes priekšsēdētājs Vlads Korjagins.
Notiek aktīvs darbs ar ārvalstu investoriem, domes vadība regulāri tiekas ar ārvalstu Tirdzniecības kameru pārstāvjiem Latvijā;
Palielinās kravu apgrozījums Rīgas brīvostā, salīdzinot ar 2008. gada augustu, šā gada augustā kopējais kravu apjoms pieaudzis par 19,4%.
Atšķirībā no valdības, jaunais Rīgas domes sasaukums kā vienu no pirmajiem pieņēma lēmumu par strukturālajām reformām pašvaldībā. Tās tika sāktas no domes vadības, samazinot gan domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu, gan pastāvīgo komiteju skaitu. Reformas tika turpinātas, optimizējot Centrālās administrācijas darbu un samazinot strādājošo skaitu, kā arī optimizējot citu domes struktūrvienību darbību, tai skaitā samazinot izpilddirekciju skaitu pilsētā. Šo reformu finansiālie rezultāti būs jūtami 2010. gadā, ļaujot būtiski ekonomēt līdzekļus administratīvajiem izdevumiem, taču jau šogad reformu rezultātā pašvaldības darbs kļūs efektīvāks.
Par 22% samazināts Rīgas domes centrālās administrācijas darbinieku skaits;
Vidēji par 30% samazināts pašvaldībā strādājošo atalgojums;
No sešām līdz trim tiek samazināts Rīgas rajonu/priekšpilsētu izpilddirekciju skaits;
Ņemot vērā Valsts kontroles, Korupcijas novēršanas biroja, Valsts iepirkumu uzraudzības biroja un domes Audita un revīzijas pārvaldes iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un secinājumus, kā arī daudzās iedzīvotāju sūdzības, no darba atbrīvoti vairāki namu apsaimniekošanas uzņēmumu valžu priekšsēdētāji. Namu pārvalžu darbību izvērtēs arī turpmāk. Līdz nākamās apkures sezonas beigām tiks veikta namu pārvalžu reorganizācija;
Centrālās administrācijas struktūru reorganizācijas un optimizācijas rezultātā atbrīvotas telpas Jāņa ielā 10, Kungu ielā 3 un Kaļķu ielā 1. Šis process tiks turpināts, kamēr visas pašvaldības iestādes netiks izmitinātas tikai pašvaldībai piederošajos īpašumos;
Tika uzsākta pašvaldības aģentūru likvidēšana;
Lai ietaupītu finanšu līdzekļus un uzlabotu darba efektivitāti, reorganizējot Mājokļu un vides komitejas kontrolē esošās izpildinstitūcijas: Komunālo departamentu, Vides departamentu, kā arī pašvaldības aģentūru „Rīgas mājoklis”, izveidots jauns departaments - Mājokļu un vides departaments;
Līdz šā gada novembrim plānots apvienot Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu ar Kultūras departamentu;
Izveidots Birokrātijas apkarošanas centrs, kur iedzīvotāji var vērsties ar sūdzībām par gadījumiem, kad no pašvaldības puses darbs nav bijis efektīvs vai ir pārāk birokratizēts.
Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju un novēlotiem un negaidītiem valdības lēmumiem izglītības jomā, Rīgā ir nodrošināts pieejams skolu tīkls un veiksmīgi uzsākts jaunais mācību gads. Investīciju izlietojumā izglītības iestāžu remonti ir noteikti kā prioritāte Nr. 1.
Jūlija sākumā Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja par mērķdotācijas samazināšanu skolotāju algām par 60% un jauna principa „nauda seko skolēnam” ieviešanu. No ministrijas puses izskanēja piedāvājums pašvaldībai slēgt 30 vidusskolas. Rīgas dome uzskatīja par nepieļaujamu skolu likvidāciju, tāpēc īsā laikā tika izstrādāts Rīgas skolu tīkla reorganizācijas plāns līdz 2011. gadam, kas paredz sešu vidusskolu reorganizāciju. Plāna izstrādē tika iesaistīti Rīgas skolu direktori un izglītības nozares speciālisti. Izstrādājot to, tika ievēroti šādi pamatprincipi: pirmsskolas izglītības iestāžu vajadzībām celto ēku izmantošana saskaņā ar to pamatfunkcijām, privātīpašumā esošo ēku atbrīvošana, skolu pārvietošana no telpām, kas nav piemērotas skolu funkcijām, un tuvumā esošu skolu administrāciju apvienošana. Rezultātā 1. septembrī Rīgā veiksmīgi tika uzsākts jaunais mācību gads un saglabāta izglītības pieejamība;
Mācību iestādes, kas bija izvietotas privātiem īpašniekiem piederošajās telpās, ir pārvietotas uz pašvaldības telpām, tādējādi ekonomējot budžeta līdzekļus;
Pēc skolu tīkla reorganizācijas nav palikusi neviena tukša skolas ēka;
"Skolām nav citas iespējas, kā apvienoties. Valdības lēmums par dotācijas samazināšanu par 60% liedz citas iespējas gan skolām, gan Rīgas domei. Skolas, kurās mācās 500 skolēnu, tagad ir spiestas cīnīties par izdzīvošanu, bet tām skolām, kurās ir ap 300 bērnu, praktiski nav iespēju izdzīvot. Rīgas 80. vidusskolā mācās 600 bērnu, blakusesošajā 38. vidusskolā – ap 300. Mūsu skolai ir iespēja uzņemt skolēnus no citām skolām. Es zinu, ka 38. vidusskolā ir lielisks, radošs kolektīvs. Tāpēc es pati izteicu priekšlikumu par apvienošanos. Lielai skolai ir labākas izredzes izdzīvot. Domāju, ka lai saglabātu izglītības kvalitāti un bērnu dēļ tagad skolām pašām ir jānāk ar līdzīgiem ierosinājumiem," norādīja Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova.
Ir saglabātas piemaksas pedagogiem, kā arī vienreizējās prēmijas;
Trešdaļā Rīgas mācību iestāžu ēku notiek remontdarbi, tai skaitā:
- Pabeigta Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijas rekonstrukcija un restaurācija. Septembra sākumā skola nodota ekspluatācijā. Mācības atjaunotajā skolas ēkā šoruden uzsāka 690 skolēni;
- Pabeigta jaunas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes ēkas būvniecība Rīgā, Valdeķu ielā 58A. Septembrī bērnudārzs nodots ekspluatācijā, tajā šoruden uzņemti 235 pirmsskolas vecuma bērni;
- Veikti vērienīgi remontdarbi vairāk nekā divās trešdaļās pašvaldības bērnudārzu;
- Uzsākta Rīgas 13.vidusskolas ēkas Pulkveža Brieža ielā 25 renovācija;
- Uzsākta Rīgas 15. vidusskolas ēka, Visvalža ielā 9 renovācija. Plānots veikt arī ārējo tīklu nomaiņu, bet pēc darbu pabeigšanas - teritorijas labiekārtošanu;
- Veikta Rīgas 40.vidusskolas renovācija;
- Pabeigti bijušās Jūras akadēmijas ēkas Kronvalda bulvārī 8 rekonstrukcijas un restaurācijas darbi;
Optimizējot piešķirtos finanšu līdzekļus un izmantojot būvniecības izmaksu samazinājumu tirgū, rasta iespēja vēl 2009.gada otrajā pusē papildus jau paveiktajiem remontdarbiem veikt arī:
- Rīgas pirmsskolas iestādes "Viršu dārzs" ēkas , Cimzes ielā , renovāciju un rekonstrukciju, t.sk. tehniskā projekta izstrādi;
- Rīgas 13.vidusskolas renovāciju - teritorijas labiekārtošanu;
- Rīgas pilsētas izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanu:
- rotaļu laukuma aprīkojuma uzstādīšanu 14 bērnudārzu teritorijās;
- Žogu renovāciju 11 bērnudārzu teritorijās;
- Avārijas stāvoklī esošo nojumju renovāciju (37 nojumes 15 bērnudārzu teritorijā);
- Rīgas pilsētas izglītības iestāžu jumtu remontu (22 izglītības iestādēs);
- Ūdensvada un kanalizācijas sistēmu renovāciju 6 Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm;
- Ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanu 28 Rīgas pilsētas izglītības iestādēm;
Rasts finansējums sporta izglītības iestāžu (sporta skolu) pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, līdztekus sedzot arī sporta izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus;
Lai arī valdība noņēma līdzekļus skolu atbalsta personāla, tas ir psihologu, sociālo pedagogu, logopēdu, bibliotekāru darba apmaksai, no pašvaldības budžeta šiem mērķiem tika rasti līdzekļi;
Līdz gada beigām plānots reorganizēt sporta skolu tīklu, nodrošinot audzēkņu un treneru skaita saglabāšanu. Reformas rezultātā visas pašvaldības sporta bāzes tiek saglabātas sportam, kā arī nodrošinātas visas sporta nodarbības to iepriekšējās norises vietās.
„Svarīgi, ka jau pirmajās 100 dienās domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs parādīja, ka Rīgā tiek veidots pozitīvs morālais klimats, kas palīdz kopīgiem spēkiem risināt problēmas. Jaunā Rīgas domes vadība iedziļinās izglītības problēmās, uzklausa pedagogu un skolu direktoru viedokli, veido dialogu. Ārkārtīgi nozīmīgi, ka arī šī brīža situācijā Rīgas dome ir saglabājusi piemaksas pedagogiem, atradusi līdzekļus skolu psihologu, speciālo pedagogu un bibliotekāru darba apmaksai, jo šie speciālisti ir nepieciešami skolās. Tāpat skolu pedagogi ir saņēmuši vienreizējos pabalstus,” uzsver Rīgas 15. vidusskolas direktore Natālija Kubasova.
Lai rīdzinieki un pilsētas viesi justos droši pilsētas ielās un ņemot vērā sarežģīto situāciju valsts iekšlietu struktūrās, kurām tiek samazināts finansējums un darbinieku skaits, tika pieņemts lēmums par pašvaldības policijas lomas stiprināšanu.
No 2009.gada 1.septembra pašvaldības policija patrulē pie visām 129 pašvaldības pārziņā esošajām vidusskolām. Šim nolūkam RPP štats tika palielināts par 64 štata vienībām;
Pašvaldības policijai dots uzdevums restrukturizēt savu darbību, lielāku uzmanību veltot ielu patrulēšanai un kārtības nodrošināšanai uz ielām, ņemot vērā arī procesus, kas notiek Valsts policijā, tās finansējuma samazinājumus un valsts policijas darbinieku skaita samazināšanu. Šajā sakarā par trešo daļu palielināts pašvaldības policijas autopatruļu skaits;
Ieviesta pastiprināta kontrole izklaides vietās un nakts klubos Vecrīgā. Domes vadība ir apsekojusi vairākas izklaides iestādes, lai pārliecinātos par tur notiekošo. Pašvaldība ir arī sniegusi priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, kas skar šo jomu un ir jau panākti pirmie rezultāti – no Ekonomikas ministrijas puses ir izskanējusi gatavība piedāvāt grozījumus normatīvajos dokumentos;
Pēc Ārlietu ministrijas un vairāku ārvalstu vēstniecību informācijas, Rīgā krasi samazinājies tūristu apkrāpšanas gadījumu skaits;
„Rīga, 18.sept., LETA. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniecībai Latvijā ir izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas pašvaldību tūristu apkrāpšanas gadījumu apkarošanā, šodien pēc tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) atzina ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere. Vēstniece pateicās par pašvaldības veiktajiem uzlabojumiem, mazinot tūristu apkrāpšanas gadījumus Rīgas bāros. "Tūristu apkrāpšana ir jautājums, kuru savstarpējā sadarbībā plānojam risināt arī turpmāk," teica Gārbere”.
Pašvaldība cīnās ar pārkāpumiem pasažieru taksometru tirgū un ar tūristu un citu pasažieru apkrāpšanu, jau ir samazinājušies pārkāpumu gadījumi šajā sfērā;
Ir izveidota Tūrisma policijas nodaļa, kas pastiprināti uzrauga tūristu drošību pilsētā.
„Aktīvs, enerģisks, nebaidās uzņemties atbildību un var sastrādāties vissarežģītākajās situācijās,” tā Rīgas domes vadītāju raksturo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis, kurš kopā ar domes vadību piedalījās ķīmiskās avārijas seku likvidācijā Rīgas brīvostā.
Lai padarītu Rīgu par tūristiem pievilcīgu galamērķi, ir nepieciešams radīt plašu un interesantu pasākumu programmu, pilsēta ir jāsagatavo viesu uzņemšanai. Kā vienu no lieliskām iespējām piesaistīt uzmanību Latvijas galvaspilsētai Rīgas domes uzskatīja iespēju Rīgai kļūt par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Žūrijas, kas vērtē pilsētu gatavību šim titulam, sēde notika neilgi pēc jaunās domes ievēlēšanas un pašvaldības vadītāji aktīvi piedalījās sagatavošanās darbos un aizstāvēja Rīgas iespējas žūrijas priekšā;
„Šovasar ievēlētā jaunā Rīgas dome ir sekmīgi sekojusi iepriekšējā sasaukumā izvirzītajam Rīgas ilgtermiņa mērķim – kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā. Pagājušā gada decembrī starptautiskā žūrija izvirzīja Rīgu, Cēsis un Liepāju konkursa 2.kārtai, un š.g. 15.septembrī Rīga izcīnīja iespēju rīkot līdz šim Latvijas vēsturē lielāko kultūras notikumu – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu. Rīga ļoti nopietni gatavojās Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, iesaistot vairāk nekā 100 dažādu kultūras un citu jomu personību, kā arī tikpat sadarbības partneru, lai izstrādātu idejisko metu un programmas piedāvājumu 2014.gadam. Rīgas kandidatūru atbalstīja arī starptautisku atpazīstamību un cieņu guvušie rīdzinieki, piemēram, Gidons Krēmers, Inese Galante, Gunārs Birkerts, pasaulslavenas personības – arhitekts Rems Kūlhāzs u.c. 2014.gadā Rīgai būs īpaša sadarbības programma ar otras 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas valsts – Zviedrijas – ziemeļu pilsētu Umeo. Latvijas oficiālā partnerpilsēta, kas kopā ar Rīgu startēja vienā pieteikumā, ir Sigulda. Par sadarbības iespējām 2014.gada rīkošanā Rīga plāno apspriesties arī ar Cēsīm, Liepāju un citām Latvijas pilsētām. Iegūtais statuss pilsētai sniedz iespējas gan veicināt Rīgas atpazīstamību, gan izmantot to, lai uzlabotu ekonomiskās krīzes laikā cietušo valsts tēlu, mērķtiecīgi virzīt radošo industriju attīstību, kā arī pierādīt kultūras plašās iespējas mūsdienu laikmetā. Viens no 2014.gada pilotprojektiem, ko rīkoja Laikmetīgās mākslas centrs, sākās jau šoruden kultūras pasākuma „Baltā nakts” ietvaros, kad mākslinieki rādīja, kā ikviens, izmantojot radošu domāšanu, var atdzīvināt krīzes laikā par tukšiem kļuvušos veikalus un citas telpas”, saka Rīgas domes Kultūras departamenta Stratēģijas pārvaldes vadītāja Aiva Rozenberga.
Rīgas iedzīvotāji un viesi tika iesaistīti dažādās kultūras norisēs, nodrošinot iedzīvotājiem bezmaksas iespēju apmeklēt kultūras pasākumus. Spilgtākie piemēri ir Rīgas svētki ar vairāk nekā 50 pasākumiem, mūsdienu kultūras forums „Baltā nakts” ar 30 pasākumiem, Miķeļdienas tirgus, kura laikā 13 Rīgas pašvaldības kolektīvi priecēja rīdziniekus un pilsētas viesus ar koncertu dienas garumā;
Atbalstīta starptautiska metu konkursa „Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas Rīgā, K.Valdemāra ielā 10a” organizēšana;
Uzsākta sadarbība ar Latvijas Arhitektu savienību;
„Ir iesācies pragmātisks arhitektu un RD vadības dialogs, kas varētu rezultēties profesionālās ekspertīzēs par Rīgai svarīgajiem notikumiem kā, piemēram, Rīgas attīstības plāns, arhitektūras konkursu politika Rīgā, arī tādos praktiskos jautājumos kā transporta kustība un tās ierobežojumi Vecrīgas arhitektūras pieminekļa teritorijā,” norāda Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe.
Liela vērība tiek pievērsta bērnu mūzikas un mākslas skolām, nodrošinot to pastāvēšanu un attīstību. Šajā laikaposmā ekspluatācijā nodota renovētā mūzikas skola Kronvalda bulvārī 8;
Rīgas dome aktīvi iesaistījās Baltijas ceļa 20. gadadienas pasākumu organizēšanā un arī domes priekšsēdētājs N.Ušakovs pats piedalījās Baltijas sirdspukstu skrējienā. Par aktīvu dalību šajos pasākumos pateicību izteica Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.
„Pateicos Jums par atsaucību Baltija vienotības skrējiena idejai par godu Baltijas ceļa 20.gadadienai!Pateicoties Jums un Jūsu darbiniekiem, trīs Baltijas valstīs varēja īstenoties vēsturisks notikums.
Esmu lepns, ka mums visiem kopā izdevās radīt īpašu „Baltijas ceļu 2009”, kurā piedalījās tūkstošiem cilvēku. Tas izraisīja pozitīvu emocionālu pārdzīvojumu un lika atcerēties par mūsu valsts pamatvērtībām – brīvību un neatkarību. Tā bija nozīmīga vēstures stunda tiem jauniešiem, kuri Baltijas ceļu neatceras vai ir dzimuši pēc šī nozīmīgā notikuma. Baltijas vienotības skrējiens ļāva atkal no jauna apzināties mūsu vienotības spēku un parādīt pasaulei, ka ir baltieši un kā mēs vienotībā spējam stāvēt pretim grūtībām un izaicinājumiem.
Paldies par Jūsu entuziasmu un ieguldīto darbu akcijas „Sirdspuksti Baltijai” organizēšanā! Paldies, ka ļāvāt sirdīm pukstēt vienotībā par mūsu Baltiju! Novēlu, lai piepildās arī vispārdrošākās nākotnes ieceres!”- tā Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Atpakaļ →