Nils Ušakovs

 

Ušakovs atzīmēja, ka slimnīcai, neraugoties uz ievērojamo finansējuma samazinājumu, izdevies pārdzīvot pagājušo ziemu, un uzsvēra, ka tikšot darīts viss iespējamais, lai tiktu pārdzīvota arī nākamā ziema.

 

Rīgas mērs norādīja, ka pašvaldība slimnīcai palīdzēs tukšo telpu izmantošanā un iznomāšanā. "Bet tur būs tikai medicīniska rakstura iestādes, gan valsts, gan privātas," teica mērs, piebilstot, ka privātie nomnieki arī investēšot telpu remontā.

 

Rīgas domes Īpašuma departaments slimnīcai palīdzēs sakārtot vidi, piemēram, varētu tikt nojaukta kāda nevajadzīga būve un tās vietā ierīkota autostāvvieta. Tāpat par departamenta līdzekļiem varētu tikt izremontēti divi kabineti ģimenes ārstu vajadzībām. "Darīsim visu, lai piesaistītu slimnīcai finansējumu," sacīja domes priekšsēdētājs.

 

Slimnīcas direktors Andrejs Pavārs atzina, ka pagājusī ziema atstājusi gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Slimnīca tagad esot pārprofilējusies un vairs nenodarbojas ar neatliekamās palīdzības pacientu uzņemšanu, pievēršoties plānveida medicīnai, kur apkalpoto pacientu apjoms esot liels.

 

Pēc Pavāra teiktā, slimnīcā patlaban strādājot 358 cilvēki. Valsts finansējums esot 211 000 latu mēnesī, bet Rīgas dome apmaksājot sociālās gultās.

 

Slimnīcas vadītājs norādīja, ka neesot īstas skaidrības par nākotni, un pauda cerību, ka tikšot galā ar nākamo ziemu.

 

Rīgas 1.slimnīcas apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar slimnīcas darbu un problēmu risinājumu kopš 1.janvāra, kad pēc Veselības ministrijas iniciatīvas Rīgas 1.slimnīca mainīja savu profilu - tā vairs nesniedz diennakts neatliekamo palīdzību, bet gan pārprofilējās lielākoties ambulatoras palīdzības sniegšanai.

 

Rīgas 1.slimnīca ir vecākā civilā slimnīca Latvijā. Tā ir dibināta 1803.gadā kā Rīgas trūcīgo jeb nabagu slimnīca.